Cīņā ar parādniekiem visefektīvākās ir drastiskās metodes
22. jūlijs, 2011
Ilze Knusle-Jankevica
Iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem nav tikai problēma Jelgavā – šis jautājums jau vairākkārt aktualizēts arī valsts līmenī. Vislielākie parādi ir par siltumu – Jelgavā parāds par apkuri (2009. gada 1. oktobris – 2011. gada 1. jūnijs) ir 1 403 243 latu, no kuriem 1 304 710 latu ir iedzīvotāju parāds. Bet septiņās lielākajās republikas pilsētās kopējais parāds par siltumapgādi apkures sezonas beigās bija 31,49 miljoni latu. Jāņem vērā arī tas, ka gaidāmajā apkures sezonā siltumapgādes pakalpojumu cenu kāpums tiek prognozēts līdz 10 procentiem. Šie graujošie cipari likuši beidzot valdībai sākt meklēt risinājumus. Viens no tiem varētu būt grozījumi Civilprocesa likumā (Saeima apstiprinājusi 2. lasījumā), kas paredz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut «piedzīt» komunālos parādus. Savukārt bankas apsver turpmāk kredītreģistrā iekļaut arī komunālo maksājumu parādus. Kamēr plānotās izmaiņas likumdošanā vēl nav stājušās spēkā, Jelgavas pakalpojumu sniedzēji un namu apsaimniekotāji cīnās ar parādniekiem, kā nu prot.
«Jelgavas ūdens» uzsāktā cīņa pret parādniekiem, pielietojot tik radikālas metodes kā ūdens atslēgšana, ir devusi pirmos rezultātus – ar lielākajiem parādniekiem, namu apsaimniekotāju «Latio namsaimnieks», SIA «Ēku saimnieks» un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu «Saule», panākta rakstiska vienošanās par parāda atmaksu un izveidots tā atmaksas grafiks. Tomēr Jelgavas iedzīvotāji ir parādā ne tikai par piegādāto ūdeni, bet arī par patērēto siltumu, elektrību, gāzi, atkritumu izvešanu, tāpēc pakalpojumu sniedzēji un ēku apsaimniekotāji intensīvi meklē risinājumus, lai apmierinātas būtu visas puses un radikāli soļi tomēr nebūtu jāsper.
«Pēc tam, kad Māras ielā 1 parādu dēļ atslēdzām ūdeni, arī citi lielākie parādnieki nopietnāk sāka attiekties pret savām saistībām,» stāsta «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna. Vēl pagājušajā nedēļā ar kooperatīvu «Saule» panākta rakstiska vienošanās, ka kooperatīvs turpinās maksāt kārtējos rēķinus un arī daļu parāda saskaņā ar abu pušu apstiprinātu parāda atmaksas grafiku. Savukārt ar «Ēku saimnieku» vienošanās tiks noslēgta šīs nedēļās laikā. «Līdz šim mums bija tikai sarunas, bet nu ir rakstisks dokuments, kas tomēr apliecina parādnieku ieinteresētību problēmas risināt,» norāda V.Juhna, piebilstot: ja parādnieki atkāpsies no saskaņotā grafika, viņus, visticamāk, sagaidīs Māras ielas 1 liktenis – ūdens tiks atslēgts.
«Ko lai dara, ja cilvēki nemaksā?»
Gan kooperatīva «Saule», gan citu daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju pārstāvji norāda: viņi palikuši parādā pakalpojumu sniedzējiem tāpēc, ka par tiem nav norēķinājušies māju iedzīvotāji, bet savu līdzekļu, par kuriem samaksāt, apsaimniekotājiem nav. «Ko lai darām, ja cilvēki nemaksā? Mums taču ir arī jāuztur kārtībā ēkas un jāsedz kredīts, ko ņēmām, lai veiktu remontdarbus,» saka Aigars Egle, kurš gan uzsver, ka ar kooperatīvu «Saule», kura valdes priekšsēdētājs ir viņa tēvs Roberts Egle, neesot saistīts. A.Egle stāsta, ka pirms trīs gadiem, kad viņa tēvs pārņēmis kooperatīva vadību, tā kopējais parāds bijis apmēram 5000 latu, bet pa šiem gadiem tas audzis līdz 21 tūkstotim latu. Apmēram puse no šiem līdzekļiem – 10 tūkstoši – tika ieguldīti mājas remontā. Viņš nesaskata izeju apsaimniekošanas maksas palielināšanā, tādējādi iegūstot līdzekļus parāda summas dzēšanai. «Šobrīd mums apsaimniekošanas maksa ir 21 santīms par kvadrātmetru, bet to paaugstināt nav nekādas jēgas. Tie, kas nemaksā tagad, tāpat nemaksās, bet pensionāriem, kuri kārtīgi maksā, pēdējo santīmu atņemt negribam,» tā A.Egle.
Līdzīgi uzskata apsaimniekotāja «Rimidal V» valdes loceklis Vladimirs Vaskins. Arī viņš neredz, kur un kā lai dabū līdzekļus, par ko norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. «Saskaņā ar līgumu man jānorēķinās par saņemto pakalpojumu arī tad, ja neizdodas savākt naudu no dzīvokļu īpašniekiem. Protams, pakalpojumu sniedzēji var mūs iesūdzēt tiesā, bet pagaidām ir saprotoši un gaida tāpat kā mēs,» tā viņš. V.Vaskins norāda, ka parādi ir apmēram 25 procentiem «Rimidal V» klientu. «Uzņēmums arvien biežāk vēršas tiesā par parādu piedziņu, pieaug tiesas spriedumu skaits, kas parādniekam uzliek par pienākumu atmaksāt parādu, bet naudas tik un tā nav. Cilvēkiem jau nav, ko maksāt, tāpēc arī tiesas spriedums neko nedod – līdzekļu, lai norēķinātos, mums tik un tā nav. Turklāt daudziem ir kredīts par dzīvokli – arī to viņi nemaksā, gaidot, kad banka vienkārši viņus izliks ārā,» stāsta «Rimidal V» valdes loceklis.
Apelē pie godaprāta
Arī apsaimniekotājs «Nebruk Jelgava» sapratis, ka tiesas ceļā vēlamo rezultātu nevar panākt, jo, piemēram, pieci lati mēnesī desmit gadu garumā esošo situāciju neuzlabo. «Agrāk mēs aktīvāk vērsāmies tiesā pret parādniekiem, bet nu esam piebremzējuši, jo arī tiesas izdevumi, kas sākotnēji jāsedz mums pašiem, ir pietiekami lieli. Pārsvarā gadījumu mēģinām ar parādniekiem vienoties un panākt, ka viņi labprātīgi apņemtos segt parādus,» stāsta uzņēmuma valdes locekle Mirdza Buka. Viņa norāda, ka apsaimniekotājs ar pakalpojumu sniedzējiem norēķinās neatkarīgi no tā, ir vai nav par pakalpojumu samaksājuši iedzīvotāji. Uz 1. jūliju «Nebruk Jelgava» apsaimniekoto māju iedzīvotāji uzņēmumam bija parādā 32 tūkstošus latu. «Nemaksātājs ir gados jauns cilvēks, kurš lielākoties grib dzīvot labāk, brauc ar auto, un, neizskatās, ka viņš nevarētu samaksāt. Viņa moto varētu būt: man neviens tāpat neko nevar izdarīt,» parādnieka portretu ieskicē M.Buka, aicinot parādniekus padomāt par līdzcilvēkiem, īpaši pensionāriem, kuri pret rēķiniem izturas visapzinīgāk.
Laikus iedarbināts mehānisms izglāba no bezdibeņa
Lielākā namu apsaimniekotāja «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka viskritiskākā situācija ar parādniekiem bija 2009. gadā, bet šogad, lai gan pats parāds pieaug, palielinās arī summas, ko parādnieki atmaksā. Viņš uzsver, ka situāciju izdevās stabilizēt tādēļ, ka laikus tika uzsākts intensīvs darbs ar parādniekiem. «Šo darbu veido vairāki posmi. Vispirms kopā ar dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu vai mājas vecāko analizējam situāciju, jo viņi, dzīvojot blakus parādniekiem, labāk zina, vai dzīvokļa īpašnieks tiešām nevar samaksāt vai vienkārši nemaksā. Otrs solis – pārrunas ar pašiem parādniekiem. Te galvenais ir likt parādniekam saprast, ka viņš ir parādā nevis JNĪP, bet mājai, kurā dzīvo. Trešais solis – vienošanās par parāda atmaksu. Ja izdodas panākt vienošanos, pastāv liela varbūtība, ka viņš arī sāks šo jautājumu risināt. Galējais solis ir tiesvedība, iespējama saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, kas ir ātrāks un arī lētāks process nekā parastā tiesvedība, kas var ieilgt pat līdz pieciem gadiem. Arī šajā posmā daudzi parādnieki neapzinās, ka būtībā tiesājas ar kaimiņiem, nevis JNĪP, jo JNĪP nav mājas īpašnieks, tikai dzīvokļu īpašnieku vārdā pārvalda dzīvojamās mājas finanšu līdzekļus,» stāsta J.Vidžis. Viņš atzīst, ka tiesvedībai ir vislielākais efekts, jo apmēram 50 procentos gadījumu parādnieks, saņemot paziņojumu no tiesas, reaģē un parādu nomaksā. Vidēji mēnesī tiesā tiek iesniegtas 100 lietas par parādu piedziņu.
JNĪP neizslēdz iespēju pielietotot arī tādu metodi kā parāda cedēšana, kas nozīmē, ka parāds tiek pārdots par summu, kas veido apmēram 60 procentus no parāda vērtības, bet pēc tam to cesionārs piedzen no parādnieka. Turklāt likums neparedz, ka šis lēmums jāsaskaņo ar parādnieku. «Līdz pat pēdējam brīdim esam gatavi ar parādnieku vienoties, bet tad, kad lieta jau ir nodota tiesu izpildītājam, ir par vēlu,» piebilst JNĪP valdes loceklis.
Pateicoties sistemātiskam darbam ar parādniekiem, arī atkritumu apsaimniekotājs «Jelgavas komunālie pakalpojumi» šā brīža situāciju raksturo kā tādu, «ko par problēmu īsti nosaukt nevar». Uzņēmuma valdes loceklis Alvils Grīnfelds norāda, ka apmaksāti netiek apmēram desmit procenti no mēnesī izrakstītajiem rēķiniem, kas ir daži tūkstoši latu.
Grib zināt, kas ir lielākie parādnieki
Samērā iedarbīgs ietekmēšanas veids ir dzīvokļu īpašnieku informēšana par to, kurš un cik ir parādā. Piemēram, JNĪP, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības, ir izveidojis informatīvu sistēmu, kurā ikviens konkrētās mājas dzīvokļa īpašnieks piereģistrējoties var saņemt informāciju gan par mājas finansiālo stāvokli, gan parādniekiem.
Tomēr ne visi apsaimniekotāji ir tik atklāti pret dzīvokļu īpašniekiem, kaut gan norāda – dzīvokļu īpašnieki grib zināt, kurš ir parādā, līdz ar to rada problēmas pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. «Esmu nesaprašanā, jo pat nojausmas nebija, ka mūsu apsaimniekotājs netiek galā ar saviem pienākumiem un mājai draud atslēgt ūdeni. Domāju, ka apsaimniekotājam vajadzēja sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai informētu par situāciju. Mana ģimene ūdeni īpaši netaupa, bet par to arī savlaicīgi norēķināmies. Kur paliek mūsu nauda?» sašutusi ir «Ēku saimnieka» apsaimniekotā nama Satiksmes ielā 35a iedzīvotāja, piebilstot, ka nesakārtota ir arī atkritumu izvešana – regulāri atkritumu urnas ir pārpildītas, tām apkārt ir atkritumu kalni. Informāciju par mājas parādniekiem iedzīvotāji var prasīt mājas vecākajam vai apsaimniekotājam.
Parāds seko cilvēkam
Ja elektrību, gāzi un ūdeni par nemaksāšanu var atslēgt, tad siltuma atslēgšana ir problemātiskāka, jo no tā atkarīgs visas mājas tehniskais stāvoklis. Tāpēc līdz šim Jelgavā vēl nav bijis precedenta, ka kādai ēkai būtu atslēgta apkure, un siltumapgādes uzņēmums cer, ka arī nākamajā apkures sezonā šādas metodes izmantot nevajadzēs. Bet, ja par apkuri nemaksā, parāds turpina augt. «Būtiski ir saprast un atcerēties, ka parāds netiek dzēsts un ir piesaistīts personai neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis bijis privāts un ticis pārdots vai īrēts no pašvaldības. Un, lai gan tas būs problemātiski, parāds personai sekos vismaz gadus desmit, kamēr parādu atgūs,» stāsta siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga.
Jāpiebilst, ka parāds par siltumenerģiju Jelgavā par laika periodu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 1. jūnijam ir 1 403 243 latu, no kuriem 1 304 710 latu ir iedzīvotāju parāds.
«Bubulis» – fizisko personu maksātnespēja
Tagad, kad arvien populārāka kļūst arī fizisko personu maksātnespēja, gan apsaimniekotāji, gan pakalpojumu sniedzēji bažījas, kas notiks ar personas īpašumu pēc maksātnespējas pasludināšanas un vai tiks segti komunālie parādi. «Īpaši popularizēta tiek maksātnespējas pieteikšana Anglijā, bet kā var zināt, ka persona uzrādīja visus savus parādus, tostarp par komunālajiem pakalpojumiem?» problēmu ieskicē J.Vidžis. Arī siltumapgādes uzņēmums «Fortum Jelgava» saskāries ar šo tendenci un, lai izvairītos no tā, ka administrators apstiprina atmaksas grafiku, kas paredz ikmēneša maksājumu santīmos daudzu gadu garumā, seko līdzi reģistram un piesaka prasījumu cerībā, ka tas tiks iekļauts kopējā summā un tiks uzskatīts par prioritāru. «Fortum Jelgava» šogad pieteikuši 14 kreditoru prasījumus fizisko personu maksātnespējas lietās.
Ilustrācija: Ivars Veiliņš
Mājas ar lielākajiem parādiem par siltumu (uz 30.06.2011.):
Nr. Adrese Parāds (Ls)
1. Asteru iela 16 46 124,44
2. Satiksmes 49 45 372,23
3. Meiju ceļš 35a 42 081,54
4. Ganību iela 63 35 890,13
5. Satiksmes iela 59 35 358,33
6. Māras iela 1 33 616,17
7. Ganību iela 61 32 839,60
8. Ganību iela 57 29 681,19
9. Atmodas iela 76 29 616,29
10. Satiksmes iela 39 29 372,23
11. Atmodas iela 88 29 114,37
12. Ganību iela 65 27 686,82
13. Ganību iela 59 27 478,82
14. Atmodas iela 78 23 545,54
15. Atmodas iela 80 23 41,42
16. Dambja iela 4 22 123,16
17. Dambja iela 2 20889,94
18. Mātera iela 33 20 080,07
19. Brīvības bulvāris 28 19 686,41
20. Atmodas iela 98 19 101,10
21. Atmodas iela 68 17 564,79
22. Atmodas iela 70 16 919,73
23. Uzvaras iela 7 15 920,15
24. Asteru iela 4 15 919,89
25. Pasta iela 41 15 716,00
26. Lielā iela 27 15 653,18
27. Asteru iela 12 15 578,34
28. Meiju ceļš 20 15 532,46
29. Māras iela 5 15 238,39
30. Māras iela 3 14 703,19
31. Vīgriežu iela 32 14 702,70
32. Asteru iela 10 14 018,17
33. Pasta iela 61 13 999,19
34. Asteru iela 14 13 298,08
35. Brīvības bulvāris 41 12 910,79
36. Kooperatīva iela 4 12 823,34
37. Aspazijas iela 23 12 382,58
38. Blaumaņa iela 10 12 321,63
39. Kārklu iela 4 11 835,80
40. Aspazijas iela 37 11 650,97
41. Aspazijas iela 27 11 642,10
42. Asteru iela 6 11 498,19
43. Satiksmes iela 41 11 198,57
44. Kungu iela 21 10 365,63
45. Pētera iela 18 9094,44
46. Dobeles šoseja 96 8540,70
47. Meiju ceļš 50 7979,05
48. Barona iela 48 7225,95
49. Satiksmes iela 37 5885,47
50. Svētes iela 26 5799,59
51. Meiju ceļš 48 5250,02
52. Dobeles iela 14 4406,62
Avots: «Fortum Jelgava»
