Pašvaldības atbalsts privātajiem bērnudārziem pieaug; vai to izjutīs ģimenes?

13. februāris, 2012

Ritma Gaidamoviča

Šobrīd Jelgavā ir astoņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mācās vairāk nekā 630 bērni, no tiem 303 gaida vietu pašvaldības dārziņā, taču kopumā privātie bērnudārzi nav pilnībā aizpildīti. Maksimālā noslogotība ir vairāk nekā 900 bērni, un tas nozīmē, ka vēl var uzņemt vismaz 260. Jāteic gan, ka bērnu, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, skaits ir krities. Un tam esot vairāki izskaidrojumi: demogrāfiskā situācija, pilsētā atvērts vēl viens pašvaldības dārziņš, daļa vecāku to vairs nevar atļauties. Pērn viens privātais bērnudārzs – «Alfa» – nonāca finansiālās grūtībās un tika slēgts, taču šajā mācību gadā durvis vēra jauns – «Saules bērnu dārzs», kurā šobrīd mācās 19 bērni.

Privāto iestāžu vadītāji atzīst, ka pēdējos trīs gados situācija krietni mainījusies un, ja kāds grib apgalvot, ka privātais bērnudārzs esot labs bizness, kurā var nopelnīt uz vecāku rēķina, tas neatbilstot patiesībai. Ja vēl pirms dažiem gadiem viņi varējuši runāt par peļņu, ko nodrošinājis lielāks bērnu skaits grupiņās, šobrīd, kad audzēkņu skaits dažos dārziņos ir krities pat uz pusi, viņi apgalvo, ka jādomā, kā savilkt galus, jo saprot, ka arī no vecākiem vairāk prasīt nevar. Taču tajā pašā laikā komunālie maksājumi aug. Tieši tāpēc viņi novērtē pašvaldības atbalstu. Dati liecina, ka 2010. gada septembrī privātos bērnudārzus apmeklēja 734 bērni, tā paša gada maijā – 684, bet 2011. gada novembrī – 631.

Lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pieejamību un pēc iespējas vairāk mazo jelgavnieku varētu apgūt pamatprasmes un pamatzināšanas atbilstošā vidē, Jelgavas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu par katru Jelgavā deklarēto bērnu, kurš apmeklē privāto bērnudārzu Jelgavā.

Līdz šim visas privātās izglītības iestādes par katru Jelgavā deklarēto bērnu, kas tur mācās, saņēma 55 latus. No šī gada februāra tie jau ir 75 lati, bet vecākiem papildus jāpiemaksā vēl tā sauktā saimniecības nauda. Līdz šim tā privātajos dārziņos svārstījās no nepilniem 50 līdz 70 latiem, taču līdz ar paaugstināto pašvaldības līdzfinansējumu iestāžu vadītāji pārskatījuši iespēju to samazināt – taču ne par 20, bet par pieciem vai desmit latiem. Tāpat vecākiem ir jāmaksā par ēdināšanu, un šī summa dienā ir no 1,20 līdz 1,80 latiem par trim ēdienreizēm, taču vairākos bērnudārzos pastāv iespēja izvēlēties, vai bērns ēdīs vai neēdīs brokastis vai launagu.

Viens bērns izmaksā ap 120 latu
Katrs bērnudārzs ir izrēķinājis, cik vidēji «maksā» viens bērns, un atbilstoši šīm aplēsēm tad arī tiek noteikts, cik liela ir vecāku maksājuma daļa, lai uzņēmējam būtu izdevīgi strādāt. Kaut arī pašvaldības dārziņā viens bērns izmaksā vidēji 80 latus, saskaņā ar privāto dārziņu aprēķiniem šī summa ir 120 – 130 lati. Iestāžu vadītāji apgalvo, ka par 80 latiem nodrošināt vietu privātā bērnudārzā nav iespējams. «Rīgā pašvaldība ar noteiktiem privātajiem dārziņiem slēdz deleģēšanas līgumu, tie pilda tādas funkcijas kā pašvaldības dārziņš, un pašvaldība nosedz visu maksu – 125 latus vienam bērnam. Tas ir normāli. 80 lati – tik zema cena iespējama tikai tad, ja grupas ir pārpildītas, un tā ir pašvaldības dārziņos. Jo lielāks bērnu skaits, jo mazākas izmaksas,» stāsta privātās izglītības iestādes «Pīlādzītis» īpašniece Tamāra Salmiņa, piebilstot, ka šobrīd viņas iestādē mācās 110 bērni, bet vēl 140 vietas ir brīvas. Līdz ar to tikai puse no bērnudārza ir noslogota, taču ēka jāuztur. «Mācības notiek neatkarīgi no tā, vai grupā ir desmit vai 20 bērni, elektrība tiek patērēta tāpat, telpas jāapsilda tāpat, skolotājiem algas jāmaksā. Tikai šīs izmaksas tiek sadalītas uz mazāku bērnu skaitu, līdz ar to summa ir lielāka,» tā T.Salmiņa.

Vecāki maksā par nomainīto jumtu un jaunajiem logiem
Kopējos izdevumus veido komunālie maksājumi, algas darbiniekiem, nodokļu nomaksa, rotaļlietu, spēļu, kancelejas preču iegāde, ēkas uzturēšanas izmaksas. «Kopējais budžets mainās, jo viss ir atkarīgs no bērnu skaita,» piebilst SIA «Mītavas elektra» bērnudārza «Varavīksne» valdes locekle Brigita Buividaite. Privāto iestāžu vadītāji nenoliedz, ka šo saimniecības naudu palielina un vecāku kabatas patukšo tas, ka privātajā iestādē tieši vecāki ir tie, kuri maksā arī par nokrāsotajām sienām gaitenī, nomainīto jumtu, ieliktajiem jaunajiem logiem. «Pašvaldības bērnudārziem ir iespēja piesaistīt ES finansējumu, lai veiktu kapitālo remontu, nomainītu jumtu, logus vai renovētu ēku, kas netiek ierēķināts ikdienas izdevumos. Mums, lai to paveiktu, pašiem ir jāņem kredīts un jācer, ka bērnu skaits nesamazināsies un no vecāku maksātās naudas mēs varēsim norēķināties arī ar banku,» stāsta SIA «Pūčuks» vadītāja Inese Krasmane, piebilstot, ka viņas iestādē nesen nomainīti visi logi, bet tagad cenšas pakāpeniski sakārtot apkures sistēmu. Ēka ir celta 1968. gadā un savu nokalpojusi, tālab visu laiku kaut kas ir jāiegulda. «Rūķu mājas» vadītāja Biruta Briede atzīst, ka, protams, vispirms ir jāgādā par mācību saturu, taču vecāki būs arī tie, kuri pirmie pamanīs, vai gaitenī sienas nokrāsotas. Viņiem ir svarīgi, kādā vidē bērns uzturas. Pašvaldības līdzfinansējums «aiziet» pedagogu algām un nodokļos, bet par vecāku maksājumu jeb tā saukto saimniecības naudu tiek segti pārējie uzturēšanas izdevumi.

Vecāku maksu samazina
Iestāžu vadītāji apzinās, ka saimniecības naudas summa vecākiem ir par augstu, to apstiprina tas, ka vecāki lūdz dažādas atlaides, aicina pārskatīt rēķinus, ja bērns slimojis un dārziņu ilgstoši nav apmeklējis, viņi domā, kā ietaupīt uz ēšanas rēķina, un laiž bērnu dārziņā tikai pusnedēļu. Taču šobrīd, kad bērnu skaits krities, maksu nevarot krietni samazināt, tāpēc augstu novērtē pašvaldības soli par 20 latiem palielināt līdzfinansējumu. Daži privātie bērnudārzi nolēmuši, ka uz tā rēķina vecākiem var samazināt maksu par pieciem vai desmit latiem, taču ne 20, jo arī iestādei vajadzību ir daudz, vecāku prasības lielas, bet tam visam naudas nepietiek. Piemēram, «Pīlādzīša» vadība tomēr nolēmusi, ka vecāku līdzmaksājumu nesamazinās. «Nenoliegsim, mums klājas grūti, jo aizpildīta ir tikai puse bērnudārza. Mūsu gadījumā vēl tikko spriedām, ka vecāku līdzfinansējumu nāksies palielināt, taču, uzzinot pašvaldības ieceri, nolēmām, ka neprasīsim no vecākiem vairāk, ja reiz pašvaldība piemaksās,» situāciju skaidro T.Salmiņa. Summa šobrīd netiks samazināta arī «Saulītes rakaros». «Mēs jau cerējām uz pašvaldības atbalstu, tāpēc no 65 līdz 48 latiem vecāku līdzmaksājumu samazinājām jau oktobrī,» tā iestādes vadītāja Ilze Tomašūna.

Pārējie privātie dārziņi ar februāri nolēmuši vecāku līdzmaksājumu samazināt.

Arī par papildu nodarbībām jāmaksā
Jāpiebilst, ka vairākos dārziņos katru gadu vecākiem arī jāšķiras no zināmas summas par kancelejas piederumiem, sākoties jaunajam mācību gadam. Dažos, tāpat kā pašvaldības bērnudārzos, pašiem ir jāatnes kāda prece, bet citos jāiemaksā noteikta summa, kas svārstās no pieciem līdz 30 latiem. Taču, kaut arī šie ir privātie dārziņi, nekādas papildu «ekstras» šajā maksā neietilpst. Bērnudārzi uzskata, ka viņu priekšrocība ir tā, ka tie ir mājīgāki, tiek nodrošināta individuālāka pieeja, bērniem ir iespēja biežāk doties ekskursijās. Par dažādiem pulciņiem un nodarbībām vecākiem ir jāmaksā atsevišķi, un izmaksas var būt no 50 santīmiem par nodarbību līdz pieciem latiem mēnesī. Vienīgi bērnudārzs «Pūčuks» jau otro mācību gadu nodrošina, ka tautas dejas ir iespēja mācīties pilnīgi visiem audzēkņiem bez papildu samaksas. Turpretim, piemēram, «Saulītes rakaros» viena keramikas nodarbība maksā latu, bet «Rūķu mājā» tautas dejas – trīs latus mēnesī. Lai gan par to jāpiemaksā, iestāžu vadītāji atzīst, ka vecāki izmanto iespēju, jo uzskata, ka tas ir izdevīgāk – bērns nav jāizvadā uz nodarbībām citur.

Ne visi pašvaldības naudu izmanto godprātīgi
Šobrīd pašvaldības līdzfinansējumu septiņos privātajos dārziņos saņem 567 bērni, kuri paši un kāds no viņu vecākiem deklarēts Jelgavā. Tas nozīmē, ka mēnesī pašvaldība bērnudārziem samaksā vairāk nekā 42 tūkstošus latu. Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jomā Sarmīte Joma atzīst, ka sadarbība ar privātajām iestādēm veidojusies laba. Viņa nenoliedz, ka dažkārt privātās iestādes grēko ar pašvaldības līdzfinansējuma godprātīgu izmantošanu. Piemēram, ir zināms, ka vairāki bērni, kuri saņem līdzfinansējumu, dārziņu apmeklē tikai pusnedēļu, taču pašvaldība vienalga maksā visu summu. «Mēs veicam pārbaudes iestādēs un analizējam datus par apmeklējumu. Taču dažkārt iestādes aizbildinās, ka bērns tajā dienā slimo vai kaut kas cits noticis. Taču līdz ar līdzfinansējuma palielināšanu būs stingrāka pārraudzība, jo līdzfinansējuma palielinājuma pamatmērķis ir pirmsskolas izglītības pieejamības un kvalitatīva izglītības pakalpojuma nodrošināšana bērniem,» tā S.Joma.

Iestāžu vadītāji gan par to runā negribīgi, apgalvojot, ka tomēr šādu politiku piekopj reti un vecākus aicina bērnu vest visu nedēļu, citādi cieš mācību process. «Ir gadījumi, kad izlaiduma grupiņu bērni vasarā bērnudārzu nemaz neapmeklē, taču pašvaldība maksā naudu, līdz viņš septembrī uzsāk skolas gaitas. Mēs tā arī varam neuzzināt, ka bērns iestādi nav apmeklējis un viņa vietā jau uzņemts cits,» tā S.Joma. Ir gadījumi, kad Jelgavas privāto bērnudārzu apmeklē arī citu pašvaldību bērni, taču tās atsakās maksāt līdzfinansējumu, piemēram, Rīga, Dobele, taču iestāžu vadība šiem bērnu vecākiem prasa tieši tādu pašu summu kā par Jelgavas bērniem. Sanāk, ka Jelgavas pašvaldība uztur arī citu pašvaldību bērnus. Privātās sākumskolas «Punktiņš», kur darbojas bērnudārzs, vadītāja Linda Ozola apstiprina, ka viņas vadītajā iestādē ir bijis gadījums, kad pieņemts Rīgas bērns. «Likumā ir rakstīts, ka pašvaldība var izrādīt iniciatīvu un maksāt līdzfinansējumu bērnam, kurš dārziņu apmeklē citā pašvaldībā, taču ar vārdiņu «var» iespējams dažādi operēt. Mums ir jādomā, kā grupas piepildīt, lai kaut kā nopelnītu, tāpēc arī tiek pieņemti citu pašvaldību bērni, par kuriem viņu pašvaldība līdzmaksājumu nenodrošina,» tā L.Ozola.

Katram sava atlaižu politika
Taču teju katra privātā pirmsskolas izglītības iestāde piedāvā arī dažādas atlaižu programmas, piemēram, samazinot maksu, ja iestādē mācās divi vai trīs vienas ģimenes bērni, ja vecāki palīdz sagādāt materiālus vai dara kaut ko citu bērnudārza labā. Piemēram, «Saules bērnu dārzā» Jelgavā deklarētiem bērniem vecākiem noteiktā saimniecības nauda ir 60 lati; ja vecāki dara kaut ko iestādes labā, summa tiek samazināta līdz 50 latiem. «Saulītes rakaros» ir 30 procentu atlaide saimniecības maksai tām ģimenēm, no kurām iestādē mācās divi un trīs bērni. Tāpat vecāki individuāli vienojas par iespējām samazināt maksu par bērnudārza apmeklējumu.

Foto: Ivars Veiliņš

Jaunākie komentāri
Lasīt visus komentārus (1)