Stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām
20. septembris, 2008
Ivars Krastiņš,
Jelgavas domes deputāts
Vēl ne visai sen pilsētas dzīvē nekas neliecināja par sabiedrības polarizēšanos divās kategoriskās nometnēs: pirmie – par Jelgavas Ledus sporta skolas dibināšanu, otrie – pret pārmērīga finansiāla atbalsta piešķiršanu jaunatnes hokejam. Kur tad slēpjas vienas vai otras puses motivācija?
Ar pašvaldības administrācijas lobiju atbalstu 28. augusta Jelgavas domes sēdē tika pieņemts lēmums (11 deputātiem balsojot «par», 3 deputātiem balsojot «pret») par Jelgavas Ledus sporta skolas izveidi, tās dibināšanai paredzot pašvaldības budžeta līdzekļus 19 500 latu līdz 2008. gada beigām, kā arī 2009. gada budžetā paredzot līdzekļus vairāk nekā 0,5 miljonu latu apmērā, tas ir, 46 800 latu mēnesī.
Domes sēdes debatēs es uzsvēru, ka manis pārstāvētās politiskās partijas – LPP/LC – Jelgavas reģionālā nodaļa atbalsta Ledus sporta skolas nepieciešamību, taču finansējumā nepieciešams ievērot samērīguma principu. Pretējā gadījumā bez jebkāda praktiska pamatojuma un ekonomiskiem aprēķiniem tiek izsaimniekoti pašvaldības līdzekļi.
Vēlos informēt, ka visnotaļ atbalstām Jelgavas bērnu vēlmi spēlēt hokeju un nodarboties ar daiļslidošanu, tāpat kā atbalstām bērnu vēlmi nodarboties ar jebkuru citu sporta veidu, tēlotājmākslu vai mūziku. Mēs atzīstam, ka dažādiem nodarbību veidiem ir dažādas specifiskās izmaksas to nodrošināšanai, taču kategoriski iebilstam pret neadekvātu un nesaimniecisku lēmumu pieņemšanu un nepamatotu pašvaldības līdzekļu tērēšanu.
Vēlos pateikt jelgavniekiem, kāpēc es domes sēdē balsoju «pret». Šajā sakarībā ir svarīgi ielūkoties valsts makroekonomikā. Ekonomiskās recesijas (krīzes) apstākļos ir maldīgi nākamā gada pašvaldības budžetu plānot ar pozitīvu pieaugumu – visdrīzāk, ka 2009. gada pašvaldības budžets būs mazāks nekā šogad, līdz ar to nav saprotams, no kādiem līdzekļiem šie vairāk nekā puse no miljona latu tiks ņemti. Jau Zemgales Olimpiskā centra celtniecības vajadzībām faktiski tika rezervēti visi pašvaldībai pieejamie budžeta resursi. Par to domes sēdes debatēs aizrādīju pašvaldības priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, uz ko priekšsēdis ar dziļu pārliecību atbildēja, ka budžets šobrīd (augustā) pildās labi, tālab nav pamata secinājumiem, ka 2009. gada budžets varētu samazināties salīdzinājumā ar šā gada budžetu. Taču pēdējie notikumi valsts saimnieciskajā dzīvē rāda, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu iesaldēt algu fondu valsts un sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Mazie un vidējie uzņēmēji līdz ar straujo energoresursu pieaugumu ir nospiesti uz ceļiem, tālab spiesti samazināt strādājošo skaitu un darba algas, ārvalstu investori pamet Latviju, bankrotē pašmāju uzņēmēji, palielinās bezdarbnieku rindas, kam no sociālā budžeta ir jāmaksā pabalsti. Valsts IKP pieaugums gada trešajā ceturksnī draud sasniegt negatīvu bilanci, bet gada pēdējā ceturksnī tas viennozīmīgi būs ar mīnuss zīmi. Uzskatu, ka nav pamata optimistiskām cerībām, ka pašvaldības budžets arī nākamgad palielināties un pašvaldība varēs atļauties dāsni atbalstīt ledus sporta veidu attīstību Jelgavā, neietekmējot pilsētai svarīgu projektu attīstību. Ekonomikas eksperti visi kā viens apgalvo, ka šobrīd svarīgi ir sajozt ciešāk jostu un taupīt. Vai taupām?
Salīdzināsim ledus nomas maksas apmēru, veiksim analīzi, salīdzinot ar līdzvērtīgu piedāvājumu citās hokeja hallēs Latvijā, ja par pamatu ņem Jelgavas halles piedāvāto maksu 138 lati + PVN stundā. Aptaujājot citu hokeja haļļu nomas maksu apmēru bērnu hokeja vajadzībām, ieguvu šādus rezultātus: Tukuma hallē – 70 Ls/h + PVN, Ogrē – 120 Ls/h + PVN, Ozolnieku hallē «Ozo» – 70 Ls/h + PVN, Liepājas ledus hallē – 80 Ls/h + PVN, «Volvo» hallē – 100 Ls/h + PVN, Daugavpils hallē – 80 Ls/h + PVN, «Inbox.lv» ledus hallē Piņķos – 100 Ls/h + PVN. Tālab nav saprotams, kāpēc Jelgavā pašvaldība ar nolūku plāno maksāt nesalīdzināmi augstāku cenu. Manuprāt, domes lēmuma pamatā, kurš tika noformulēts kā atbalsts jauniešu hokejam, pēc būtības ir komersantu vēlme pēc iespējas vairāk pelnīt no ledus iznomāšanas, nevis rūpes par jaunatnes hokeja attīstību.
Nenoliedzami, un tas ir loģiski, ka jauno hokejistu vecāki kvēli atbalsta lēmumu par Ledus sporta skolas dibināšanu, jo puiku hokeja spēlēšanas prieks «iecērt» krietnu robu ģimenes budžetā. Un nav pamata šos vecākus nosodīt, jo pašvaldības pienākums ir atbalstīt sportu. Gribu tikai piebilst, ka atbalsts samērīgās devās jāsniedz ne tikai hokejam vai peldēšanai, bet arī visiem pārējiem sporta veidiem, ar ko bērni pilsētā nodarbojas, jo pretējā gadījumā šie divi kļūst par elitāriem sporta veidiem, kuriem piekļuve ir ierobežota. Ja domājat, ka peldēšanas sporta skolā var pieteikties jebkurš pilsētas skolēns, tad nāksies apbēdināt – tā nebūt nav. Vai Jelgavas Ledus sporta skolā varēs trenēties visi sportot gribētāji? Nav vēl zināms. Taču valsts pamatlikums – Satversme – garantē vienādas tiesības visiem (lasi – bērniem arī attiecībā uz līdzvērtīgu finansējumu pārējiem sporta veidiem). Tātad pašvaldībai ir jānodrošina līdzīga finansiāla labvēlība arī citu sporta veidu attīstībai. Un citu sporta veidu treneri var vērsties Satversmes tiesā, ja hokejam līdzvērtīgu atbalstu pašvaldība nesniedz.
Līdz šim kārtība, kādā Latvijā tika iegūts sporta skolas statuss, bija šāda: tika akreditēta apmācības programma, sertificēti treneri un tad tika piešķirts finansējums, tajā skaitā valsts finansējums treneru algām. Diemžēl Jelgavā šoreiz viss noticis otrādi: uz privātā biznesa iniciatīvas pamata Jelgavas dome steidza dibināt Ledus hokeja biedrību. Kad tas neizdevās, nedēļas laikā tapa arī Ledus sporta skolas dibināšanas projekts, bez izmaksu aprēķiniem, štatu saraksta un citiem ar plašu vērienu darboties traucējošiem faktoriem.
Ar šo nepārdomāto domes lēmumu ir nodarīts kaitējums pārējo sporta veidu attīstībai, kā arī noticis mēģinājums sašķelt sabiedrību atbalstītājos un noliedzējos, lai gan pēc būtības katrs no iesaistītajiem vecākiem un bērniem vēlas tikai vienu – aktīvi nodarboties ar iemīļoto sporta veidu vai izpausties dejā, tēlotājmākslā vai mūzikā.
Un nobeigumā gribu teikt, ka «dziesma jau nav par krekliem, bet par sirdsapziņām».










