Aptauja

Ziņas Jelgavā Viedokļi

• Atbild Zemgales sarakstu līderi (0)

  11. septembris, 2011

  17. septembrī Saeimas ārkārtas vēlēšanās jelgavniekiem būs jābalso par sev tīkamākās partijas piedāvāto sarakstu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uzdod jautājumus piecu partiju Zemgales vēlēšanu apgabala līderiem, kas atklāj gan partijas nostāju valsts attīstībā, gan viņu pašu personīgo viedokli. Partijas izvēlētas, ņemot vērā socioloģisko aptauju rezultātus, kuri ļauj prognozēt, ka tās varētu pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt Saeimā.

• Bezdarbs mazinās. Sociālo pabalstu pieprasījums - Nē (0)

  20. augusts, 2011

  Bezdarba rādītāji samazinās; valstī, kaut arī ļoti lēnām, ekonomiskā situācija stabilizējas, atsevišķās jomās uzlabojas eksporta apjomi; arī pašvaldības atzīst, ka to nodokļu ieņēmumi pildās atbilstoši plānotajam. Tam visam būtu jāsignalizē par to, ka arī iedzīvotājiem ekonomiskās izmaiņas vajadzētu sākt izjust, taču diemžēl to pagaidām neapstiprina pieprasījums pēc sociālajiem pabalstiem – iedzīvotāju, kam joprojām nepieciešama pašvaldības palīdzība, skaits nesarūk.       

• Pašvaldības loma namu apsaimniekošanā tiek pārspīlēta (0)

  12. augusts, 2011

  

  Pēdējā laikā «Jelgavas Vēstnesis» vairākkārt pievērsies jautājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ar problēmām apsaimniekošanas jomā. Saņemtas arī vairākas iedzīvotāju un ar apsaimniekošanas jomu saistītu uzņēmēju replikas, tostarp Jelgavas domes deputāta Sergeja Ņevoļska viedoklis (pilnā apjomā to nepublicējam, jo deputāts iekļauts partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» deputātu kandidātu sarakstā startam 11. Saeimas vēlēšanās un šī publikācija varētu tikt uzskatīta par priekšvēlēšanu kampaņas daļu), kurā norādīts, ka lielākā daļa problēmu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā rodas tādēļ, ka Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldei (JNĪP) ir dominējošs stāvoklis pilsētas apsaimniekošanas tirgū. Tāpat deputāts savā viedoklī uzsvēris, ka pārējie pilsētā strādājošie apsaimniekotāji līdz ar to atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo viņiem, atšķirībā no JNĪP, par piegādāto siltumenerģiju, kura veido 60 procentus no visiem komunālajiem maksājumiem, jānorēķinās tieši ar siltumenerģijas piegādātāju neatkarīgi no tā, kādā apjomā maksājumus veikuši iedzīvotāji. Ņemot vērā to, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jautājumi skar plašu iedzīvotāju loku, «Jelgavas Vēstnesis» lūdz skaidrojumu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Vilim Ļevčenokam.

• Eksperti aicina rūpīgi izvērtēt, kā balsot referendumā (0)

  22. jūlijs, 2011

  

  Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciētais referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23. jūlijā, kad balsstiesīgajiem vēlētājiem būs jāizšķiras – atļaut Saeimai turpināt darbu vai ne. «Jelgavas Vēstnesis» ekspertiem jautā, cik labi vēlētājs izprot sev uzlikto atbildību un vai pēc referenduma tiešām ir prognozējamas būtiskas izmaiņas valstī – varbūt, gluži pretēji, referendumā un pēc tam vēlēšanās iztērētie četri miljoni latu tā arī paliks papildu slogs nodokļu maksātājiem, bet uz radikālām pārmaiņām cerēt ir naivi.  

• Doktorants: «Bez doktora grāda un daudziem amatiem durvis ir slēgtas» (6)

  11. jūnijs, 2011

  Dažādās doktorantūras programmās LLU studē vairāk nekā 200 topošo zinātnieku, katru gadu doktorantūrā iestājas ap 50 cilvēku. Kā atzīst LLU Doktorantūras daļas vadītāja Ausma Markevica, pēdējos gados interese par doktora grāda iegūšanu palielinās – to veicina vēlme nostiprināt un veidot savu karjeru, būtisks stimuls ir arī iespēja iegūt stipendiju studijām doktorantūrā. «Līdz aprīlim stipendiju apmērs bija pat līdz 800 latiem studijām 3. un 4. kursā, savukārt 1. un 2. kursā – 600 lati mēnesī. Jāatzīst, ka šobrīd gan stipendijas apjoms ir nedaudz samazināts – 3. un 4. kursā tas ir 500 lati, bet 1. un 2. kursā – 350 lati mēnesī, taču tas tik un tā ir būtiski doktorantiem, kuri nopietni vēlas pievērsties studijām,» uzsver A.Markevica.

• Raiņa ielā veidos jaunas koku alejas (0)

  27. maijs, 2011

  
  Būvprojekta «Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, Jelgavā» izstrādes laikā ainavu arhitekti veica kokaugu inventarizāciju un konstatēja, ka 36 koki ir nokaltuši vai stipri bojāti. Lai īstenotu ielas rekonstrukciju un veidotu vienotu ainavisko vidi, kopā bija jāizzāģē 137 koki. Pagājušajā nedēļā, gatavojoties uzsākt Raiņa ielas rekonstrukciju, koki izzāģēti, taču būtiski uzsvērt, ka pēc remontdarbu beigām koku alejas pilnībā tiks atjaunotas. 
  

• Kādus darbiniekus var atrast ar sludinājumu palīdzību? (0)

  22. maijs, 2011

  Bezdarba rādītāji apliecina, ka maijā Jelgavā katrs devītais darbspējīgais cilvēks ir bez darba, taču tas tik un tā nerada situāciju, ka pie uzņēmumu durvīm stāvētu strādātgribētāju rindas. Uzņēmēji visi kā viens atzīst, ka labu darbinieku pilsētā atrast ir ārkārtīgi grūti. Šoreiz «Jelgavas Vēstnesis» uzrunā tos darba devējus, kuri pēdējā laikā meklējuši speciālistus ar sludinājumu palīdzību: kas atsaucas uz sludinājumiem, kādas ir uzņēmēja un potenciālā strādājošā prasības? Aplūkojot darba piedāvājumus, izkristalizējas trīs jomu speciālisti, kurās darbinieki pilsētā tiek meklēti visbiežāk, – metinātāji, šuvējas un frizieri.

• Ko spodrības mēnesī darīja pilsētas graustu saimnieki? (0)

  15. maijs, 2011

  Vakar, 11. maijā, pilsētā noslēdzās domes izsludinātais Spodrības mēnesis – dažādās talkās piedalījās vairāk nekā 2000 jelgavnieku, sakopjot gan savas mājas apkārtni, gan citas piedrazotas vietas pilsētā. Paradoksāli, bet vislabprātāk talkās iesaistās tie, kuri paši nemēslo, cilvēki, kuri vienkārši vēlas dzīvot sakoptā vidē. Lielās talkas laikā bija manāma ne viena vien iedzīvotāju grupa, kas izrādīja iniciatīvu un sakopa svešas, citu piemēslotas teritorijas. Taču tajā pašā laikā pilsētā ir pietiekami daudz konkrētu saimnieku īpašumu, kurus rotā atkritumi un apkārtējiem bīstami grausti, bet viņiem nedz Spodrības mēnesis, nedz kāds cits datums nav pamudinājums savest kārtībā sev piederošo teritoriju – šie grausti jau gadiem bojā pilsētas skatu, un vienīgais, ar ko atrunājas to īpašnieki, – sakopšana ir pārāk dārga un šobrīd viņi to atļauties nevarot.

• «Valsts prezidenta runas neizceļas ar oriģinalitāti» (5)

  11. marts, 2011

  Pagājušās nedēļas nogalē notika 14. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, kurā aizstāvēti 77 darbi. Tēmu klāsts plašs – sākot ar «Jelgavas budžets un tā pielietojums pilsētas attīstībā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam», «Vēja siltumģenerators» un līdz pat «Vidusskolēnu un skolotāju saskarsme mācību procesā», «Apreibinošo vielu lietošana jauniešu ballītēs». Par labākajiem žūrija atzina un tālāk uz Zemgales reģionālo skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci, kas norisināsies 17. martā, nosūtīja 37 darbus. «Jelgavas Vēstnesis» turpmākās nedēļas lasītājus iepazīstinās ar interesantākajiem skolēnu darbiem. Šoreiz – Jelgavas 1. ģimnāzijas skolnieces Andas Dreižas darbs «Valodas tēlainība Latvijas Republikas prezidenta Valda Zatlera runās», kas arī tika izvirzīts Zemgales reģionālajai skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei.

• Inkubatoru pamet pirmie uzņēmumi (1)

  5. februāris, 2011

  Šovasar Jelgavas biznesa inkubators svinēs pirmo «izlaidumu» – to plāno atstāt pirmie uzņēmumi, lai uzsāktu strādāt patstāvīgi. Galvenais iemesls, kāpēc pieņemts lēmums pamest inkubatoru, – uzņēmumiem, kas vecāki par diviem gadiem, būtiski samazinās pieejamās atlaides par inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ šeit uzturēties vairs nav izdevīgi. Ja uzņēmums kaut cik nostājies uz kājām, šis ir laiks «pamest ligzdu».
  

  Biznesa inkubators ir tikai viens no atbalsta veidiem jaunajiem uzņēmējiem. Tajā var vērsties kā iesācējs – cilvēks ar biznesa ideju, un inkubatora speciālisti palīdz gan izstrādāt biznesa plānu, gan veikt tirgus izpēti, gan atrast finansējuma piesaistes instrumentus, gan dibināt uzņēmumu –, tā pieredzējis uzņēmējs. Pilnsabiedrība «JIC biznesa inkubators» dibināta 2007. gadā un uzvarēja Jelgavas domes izsludinātajā atklātajā konkursā par biznesa inkubatora operatoru Jelgavā. Pilnsabiedrības izpilddirektors Agris Ķipurs atgādina, ka biznesa inkubatora pamatfunkcija ir veicināt jaunu komersantu veidošanos, nodrošinot tos ar finansējumu komercdarbības uzsākšanai. Līdz šim biznesa inkubatorā Jelgavā izveidoti un atbalstīti 32 uzņēmumi. Būtiskākais atbalsts, ko uzņēmumi var saņemt, ir finansējums jaunu produktu izstrādei, papildu finansējuma piesaiste – pērn piesaistīti vairāk nekā četri miljoni latu – un atbalsts produkta virzībai tirgū.
  

  Šoreiz uzņēmēji stāsta, kādas grūtības saskata uzņēmējdarbības vidē, ko ieguvuši kā inkubatora uzņēmumi un kādi ir viņu nākotnes plāni.