«Ingrīda Priede ne ar ko īpašu neizcēlās»
17. oktobris, 2008
Henrijs Kress, 1. sanatorijas internātpamatskolas direktors:
«Mana nopelna jau nu gan tur nav – tā ir Ruta Kļaviņa, kas to aizsāka, īstenoja un sasniedza to, ko mēs šodien pazīstam ar vārdu «Cerība». Jā, mēs toreiz pašos pirmsākumos viņiem iedalījām telpu skolā, kur darboties, bet tas viss entuziasms jau nāca tikai no Rutas. Ir jau tā, ka tagad cilvēki skandina un atpazīst mūsu paraolimpiešus Ingrīdu Priedi, Ivitu Strodi, Edgaru Bergu, vēl Maiju Emulovu, bet man jau šķiet, ka tas augstākais sasniegums ir nevis šie sportiskie rezultāti, bet tā iespēja, kas jauniešiem pavērās. Ruta kaut kā spēj mudināt cilvēku sākt rīkoties, nepadoties. Jā, protams, mūsu skola lepojas ar savu kādreizējo audzēkni Ingrīdu Priedi, kura pavisam nesen vēl labi startēja Pekinā, taču atceros skolas laiku – arī es biju viņas skolotājs un teikšu: uz pārējo bērnu fona viņa ne ar ko īpašu neizcēlās. Viņa bija parasts bērns – grūtības sagādāja mācības, bet patika sportošana, taču tādu lielisku rezultātu viņai nemaz nebija. Bet paskatieties, kas notika, tiklīdz viņa sāka darboties «Cerībā» – viņu aizrāva! Un te jau nav runa par talantu vai spējām, te ir runa par izpratni. Rutai tas kaut kā padodas, tāpēc mēs visi redzam rezultātu, kas sasniegts 15 gadu laikā. Paskatieties, kas ir noticis ar tiem cilvēkiem, kuri iesaistījušies «Cerībā», – viņiem atgriežas dzīvotspars, viņi atsāk mācības, tiek pie aroda, dzīves nokārtojas, un, manuprāt, tas ir galvenais.»
