Meklēšanas forma

Daļēji apmācies 27 °C Z vējš 2.8 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 23. JūlijsVārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Tiesībsargs norāda uz nepietiekamu sabiedrības informēšanu par datu aizsardzības regulu

www.jelgavasvestnesis.lv
No 25. maija Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, tiks piemērotas Vispārējā datu aizsardzības regulas prasības, par kurām šobrīd vēl ir daudz neskaidrību, tāpēc Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons ar vēstuli vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un valdības. Vēstulē tiesībsargs norādījis uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts «Personas datu apstrādes likums». Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda tiesībsargs.

Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs atzīst, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt – kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, bija divu gadu termiņš, lai pielāgotu nacionālo likumdošanu, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar novitātēm, kas ir iekļautas regulā.

Tikai 2018. gada 6. martā, kad Ministru kabinets (MK) atbalstīja iesniegto likumprojektu «Personas datu apstrādes likums», Ministru prezidents uzdeva ministrijām līdz šī gada 1. decembrim izvērtēt, vai attiecīgās nozares normatīvie akti, kas paredz fizisko personu datu apstrādi, atbilst regulas prasībām, un, ja nepieciešams, izstrādāt normatīvo aktu projektus un noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai MK, teikts Tiesībsarga biroja paziņojumā.

«Vairāk nekā pusgadu valstī pastāvēs haoss datu apstrādes jomā, jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu. Šāda tiesiskā nenoteiktība rada dažādu nozaru pārstāvjos apjukumu, bažas un satraukumu,» sašutis ir tiesībsargs. Tiesībsargs arī aptaujājis žurnālistus un secinājis, ka viņiem ir daudz jautājumu saistībā ar regulas piemērošanu, piemēram, nav skaidrības par cilvēka fotogrāfijas pievienošanu publikācijai. «Kultūras ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par mediju politiku ir jāskaidro un jāizstrādā materiāli par regulas ietekmi uz žurnālistu darbu, līdzsvarojot tiesības uz datu aizsardzību ar tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību. Jau laikus vēlos vērst uzmanību, ka, izstrādājot jaunu mediju vides tiesisko regulējumu, kas ar laiku aizstātu likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, būtu nepieciešams iekļaut nosacījumus par personas datu publiskošanu,» norāda tiesībsargs.

Jāpiebilst, ka portālā lvportals.lv sadaļā «Skaidrojumi» var iepazīties ar rakstu sēriju, kurā tiek sniegti skaidrojumi par personas datu aizsardzības jautājumiem un regulā noteikto.

Foto: lvportals.lv infografika

Viedokļi

Pievienot komentāru