Meklēšanas forma

Apmācies 27 °C Z vējš 3.5 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 23. JūlijsVārda dienu svin: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pērn nevienā Latvijas pilsētā netika pārsniegta pieļaujamā gaisa piesārņojuma norma

www.jelgavasvestnesis.lv
Apkopojot datus par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti secinājuši, ka pagājušajā gadā neviena no gaisu piesārņojošajām vielām Latvijas pilsētās nepārsniedza normatīvos pieļaujamos rādītājus, informē LVĢMC pārstāvis Oskars Vizbulis.

Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas tādām gaisa piesārņojošām vielām kā, piemēram, slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu un transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamajām daļiņām, ko rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, un benzols no naftas produktu pārkraušanas un transporta piesārņojuma. Taču, analizējot datus visās novērojumu stacijās Rīgā un Latvijā kopumā, secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netika pārsniegts pieļaujamais robežlielums. Jāpiebilst, ka dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.

LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa norāda, ka, lai arī gaisu piesārņojošo vielu robežlielums pērn netika pārsniegts, tomēr Rīgā novērota slāpekļa dioksīda un benzapirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa koncentrācijas pārsniegšana, kas nozīmē, ka rādītāji bijuši tuvu tam, lai ietekmētu cilvēka veselību. Citviet Latvijā, piemēram, Liepājā augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis tika pārsniegts daļiņām un benzapirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma slieksnis tika pārsniegts benzola mērījumiem. «Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgie Ministru Kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai abiem kopā,» papildina A.Eindorfa.

Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku, izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu, un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa piesārņojuma dēļ var pieaugt plaušu slimību risks un palielināties jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, tas var veicināt atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu, kā arī citādi negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva

Viedokļi

Pievienot komentāru