Meklēšanas forma

Apmācies 7 °C ZR vējš 2.3 m/s
Trešdiena, 2018. gada 14. NovembrisVārda dienu svin: Fricis, Vikentijs, Vincents

Kultūras namā apskatāms Jelgavas «ģimenes» albums

Jana Bahmane, Ilze Knusle
«Bija tikšanās, ko plānoju gandrīz divus gadus, bija tikšanās, uz kuru varēju doties tikai pēc svētības saņemšanas, pārvarēju savas bailes no augstuma un savvaļas zirgiem, pie citiem cilvēkiem devos vairākkārt, esmu nobraukusi apmēram 5000 kilometru, reizēm nācās tikties ar bērniem, kuriem nepatīkot fotografēties, arī uzrunāt sabiedrībā zināmus cilvēkus man bija izaicinājums,» jelgavniece Dzintra Žvagiņa ieskicē, ar ko nācies saskarties divu gadu laikā, īstenojot pašas izlolotu projektu «Jelgavnieki 1918–2018» un fotostāstos iemūžinot vairāk nekā simts jelgavnieku – katru kā simbolu vienam Latvijas gadam. Līdz 29. novembrim Jelgavas kultūras namā apskatāma fotoprojekta izstāde.

«Sākotnēji biju to iecerējusi kā dāvanu Jelgavai un Latvijai valsts simtgadē, taču šobrīd saprotu, ka patiesībā tā ir dāvana man pašai – katrs projekta gaitā sastaptais cilvēks man ir iemācījis ko jaunu, mēs kopā esam smējušies, raudājuši, dziedājuši. Tā man ir liela vērtība,» atklāj idejas autore. Viņasprāt, ieguvums ir arī tas, ka, tiekoties ar fotogrāfijās iemūžinātajiem cilvēkiem, viņai atklājies arī tas, kā katrs cilvēks tiek galā ar savām dzīves problēmām. «Mana koncepcija bija fotografēt cilvēkus vidē, kur viņi jūtas ērti – mājās, darbā vai, ja kāds nav vēlējies tik tuvu pielaist, pilsētā. Piemēram, ar Rasiņu fotosesijas laikā braucām vilcienā no Jelgavas līdz «Cukurfabrikai», jo viņai patīk vilcieni. Vai, piemēram, kad man vēl būtu iespēja nofotografēt pilotu, ja nebūtu šī projekta!? Tāpat arī, pateicoties grupai «Darrva», man mainījās priekšstats par metāla mūziku,» stāsta Dz.Žvagiņa.

Līdz šim kopumā pabeigti 120 fotostāsti, taču idejas autore norāda, ka ir vēl personības, ko viņa uzrunājusi, bet nav paguvusi nofotografēt, tādēļ tuvākajā laikā fotoprojekts tiks papildināts. «Jelgavā ir tik daudz interesantu cilvēku, ka bija grūti katram valsts gadam piemeklēt tikai vienu, tādēļ dažus valsts gadus pārstāv vairākas personības. Tāpat ir fotoattēli, kuros esmu iemūžinājusi, piemēram, trīnītes, draudzenes, vīru un sievu, mūzikas grupu,» papildina projekta autore. Viņa norāda, ka valsts dibināšanas gadā – 1918. – dzimušu cilvēku izdevies sastapt jau pašā projekta sākumā, taču katrā desmitgadē bijuši gadi, kuriem nav bijis viegli piemeklēt personību. «Es līdz pēdējam brīdim neticēju, ka man izdosies atrast 1919. gadā dzimušu jelgavnieku. Zināju, ka Jelgavā ir tikai viena sieviete – Leonīda Grosa–, kas dzimusi šajā gadā. Visādi centos ar viņu satikties, līdz man beidzot tas izdevās, un pēc divām nedēļām viņa devās aizsaulē,» tā Dz.Žvagiņa.

Projekta autore stāsta, ka cilvēki līdz viņai nonākuši dažādi – kādu bija ievērojusi viņa pati, kādu ieteica draugi, paziņas vai paši projekta dalībnieki. «Aptuveni deviņdesmit procentus no cilvēkiem, ko iemūžināju, satiku pirmoreiz mūžā, un varu teikt, ka jelgavnieki ir ļoti atsaucīgi – cilvēki man atvērās, uzticot savus stāstus. Bet vecāka gada gājuma cilvēki mani bieži sagaidīja ar saklātu galdu,» par projekta gaitā piedzīvoto stāsta Dz.Žvagiņa, kura katra iemūžinātā jelgavnieka dzīves gājumu atspoguļojusi arī 7–8 teikumos. Vidēji vienam cilvēkam Dz.Žvagiņa veltījusi astoņas stundas – došanās uz tikšanās vietu, fotografēšana, saruna, informācijas apkopošana, bilžu apstrāde –, bet šo divu gadu gaitā, īstenojot projektu, ar automašīnu nobraukti aptuveni 5000 kilometri. «Pie dažiem projekta dalībniekiem esmu devusies pat četras reizes. Tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri centos sarunāt aptuveni divus gadus. Bet, lai iemūžinātu Jelgavas Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāles zvaniķi Jeļenu Leonardu Ņikiforovu, bija jāsaņem svētība un jāpārvar bailes no augstuma,» stāsta Dz.Žvagiņa.

Izstādes atklāšanā bija klāt daudzi no bildēs iemūžinātajiem cilēkiem. «Kad Dzintra mani uzrunāja, pirmais, ko es viņai pajautāju, bija, vai viņa ir nobildējusi manu tēvu. Jo uzskatu, ka viņš ir daudz nozīmīgāka personība nekā es. Kad Dzintra apstiprināja, ka ir bildējusi, jautāju, kā tad tas būs, ka no vienas ģimenes būs vairāki cilvēki. Vienvārdu sakot, mēģināju visādi atkratīties, jo esmu slinks. Bet Dzintra visu izdarīja manā vietā, viņa mani bildēja koncertā, ja pareizi atminos, Ikšķiles baznīcā,» par savu dalību projektā saka mūziķis un dziesminieks Kārlis Kazāks. Rezultāts viņu iepriecina. «Šie ir skaisti un emocionāli stāsti. Un, ja tā parēķina, tad te pie sienām ir sešsimtā daļa jelgavnieku – tas ir iespaidīgi.» Grupas «Darrva» dalībnieku Slaviku Murugovu Dzintra uzrunājusi, kad bija aizgājusi pie viņa frizēties. «Tā grupā esam četri, teicu, ka visreālāk noķert visus kopā ir koncertā, un uzaicināju viņu uz mūsu koncertu «Balerijā», lai redz visu pa īstam,» atceras mūziķis, neslēpjot, ka jūtas pagodināts, esot daļai no šī vērienīgā projekta. «Skatoties bildes, redzu daudz pazīstamu cilvēku. Un tie nav politiķi, bet multimākslinieki. Jelgavā ir tik daudz talantīgu cilvēku!»

Jāpiebilst, ka izstāde veidota pēc ģimenes albuma koncepcijas – tā lapās atrodamas dažādas bildes un dažādi stāsti, kas pierakstīti zem tām. Dz.Žvagiņas sapnis ir šos fotostāstus apkopot grāmatā, un viņa noteikti to īstenos, ja izdosies piesaistīt līdzekļus. Projekta autore pateicas jelgavniekiem un pilsētas pašvaldības iestādei «Kultūra» par atbalstu.

Foto: Ivars Veiliņš un «Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti