Meklēšanas forma

Lietus 2 °C D-DA vējš 3.5 m/s
Pirmdiena, 2018. gada 10. DecembrisVārda dienu svin: Guna, Judīte

Zināmākās matrjoškas – ar sarkanu lakatu un dzeltenā sarafānā

Ilze Knusle-Jankevica
Popularizējot krievu tautas kultūru, otrdien jelgavniekiem Sabiedrības integrācijas pārvaldē bija iespēja uzzināt vairāk par matrjošku – tradicionālo krievu lellīšu – tapšanas procesu. «Krievija ar šo koka lellīti iepazinās 19. gadsimta vidū, kad tā tika atvesta no Japānas. Nu tā kļuvusi par mūsu valsts simbolu un iecienītu suvenīru,» tā Pleskavas koka daiļamatnieku meistare Olga Guseva.

Tieši Olgas vadībā interesentiem (šoreiz drosmīgākie izrādījās jaunākie pasākuma apmeklētāji) bija iespēja pamēģināt pašiem nokrāsot matrjošku. Un, kas interesanti, meistare pastāstīja, ka to var darīt gan ar guaša, gan ar akrila, gan ar akvareļa krāsām, turklāt, pēc viņas teiktā, nebūt nav nepieciešamas profesionālās krāsas – der parastās kancelejas preču veikalā nopērkamās.

Pētot matrjošku vēsturi, O.Guseva noskaidrojusi, ka 20. gadsimta vidū matrjoškas  pirmo reizi tika izstādītas izstādē kā Krievijai raksturīgas rotaļlietas. Kopš tā laika tās pakāpeniski kļuvušas par iecienītiem suvenīriem. To izskats ir ļoti dažāds – tas ir atkarīgs no mākslinieka, kas lellīti zīmē. Viens no paveidiem ir tā saucamās portretlellītes, kādas zīmē arī Olga. Tāpat viņa izgatavo matrjoškas zināmu pasaku tēlu veidolā, kā arī ar savas pilsētas Pleskavas simboliem. «Šādas matrjoškas ar pilsētas skatiem un simboliem tiek izgatavotas daudzās Krievijas pilsētās un ir populārs suvenīrs,» skaidro O.Guseva. Iespējams, atpazīstamākais matrjoškas tēls ir ar sarkanu lakatu, dzeltenu sarafānu un košiem ziediem uz krūtīm, bet tagad tādas tikpat kā neizgatavo.

Darbs pie vienas matrjoškas var ilgt no nedēļas līdz pat mēnesim. Vispirms no divus trīs gadus noturēta koka tiek izveidota sagatave, kas tiek apstrādāta ar PVA līmi, lai krāsas labāk turētos pie koka un krāsu pārejas būtu harmoniskas. «Agrāk, kad vēl nebija PVA līmes, tika izmantots olas baltums, ko joprojām izmanto ikonu izgatavošanā,» atklāj O.Guseva. Kad attēls ir uzzīmēts, sākas sarežģītākais process – lakošana.

Jāpiebilst, ka lielākā zināmā matrjoška, kas izgatavota Krievijā, bijusi metru augsta un pusmetru diametrā. Tagad galvenokārt tiek izgatavotas matrjoškas 16 – 17 centimetru augstumā un, protams, katrai vēderā ir par vienu izmēru mazāka lellīte. «Matrjoška ir auglības simbols, tāpēc tā tiek veidota pēc krievu sievietes līdzības – mazliet apaļīga, vairāku bērnu māte. Tās nosaukums arī radies no sievietes vārda Matrjona,» tā O.Guseva.

Jāpiebilst, ka otrdienas pasākumu papildināja arī muzikāli priekšnesumi, ko izpildīja N.Rimska-Korsakova Pleskavas mākslas koledžas tautas instrumentu ansamblis «Korobeiņiki», kas jelgavniekiem ir jau zināms, un Jelgavas krievu biedrības «Istok» ansamblis «Slavjanočka», muzicējot gan atsevišķi, gan kopā.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Krievu kultūras dienu pasākumi un aktivitātes ilgs vēl visu nedēļu. Trešdien, 8. jūnijā, kultūras namā notiks koncerts «Zelta avoti», turklāt līdz pat nedēļas beigām ģimenes restorānā «Hercogs» var nogaršot krievu tautai raksturīgus ēdienus.

Krievu kultūras dienas Jelgavā ir ikgadējs pasākums, ko rīko Jelgavas krievu biedrība sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas pārvaldi.

Foto: Austris Auziņš

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti