Meklēšanas forma

Skaidrs laiks 19 °C Z-ZR vējš 1.3 m/s
Svētdiena, 2018. gada 22. JūlijsVārda dienu svin: Marija, Marika, Marina

Valsts simtgades Dziesmu un deju svētki izskanējuši

Ilze Knusle-Jankevica
Ar koncertu «Zvaigžņu ceļā», kurā piedalījās ap 18 000 dalībnieku, Mežaparka estrādē un vakara sadziedāšanos noslēgušies XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki. Jelgavu šogad svētkos pārstāvēja 1188 dalībnieku, kas bija otrā lielākā delegācija aiz Rīgas. «Dziesmu un deju svētki ir kopības un valstiskuma simbols, un es lepojos ar jelgavieku vēlmi būt kopā, būt par Latviju un ieguldīt savu laiku un darbu tajā, kas patīk un ir tuvs sirdij,» norāda Dziesmu un deju svētku koordinators Jelgavā pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics.

Viņš vērtē, ka no mākslinieciskā aspekta svētki ir izdevušies. «Gan deju koncerts «Vēl 100 gadi dejai» «Arēnā «Rīga»», gan deju lieluzvedums «Māras zeme» Daugavas stadionā bija iespaidīgi un augstvērtīgi, tomēr svētku kulminācija bija koncerts Mežaparka estrādē «Zvaigžņu ceļā», kas izskanēja svētdienas vakarā. Ar dziesmu var sasniegt augstāku emocionālitāti – dziesmu tu dzirdi un vari dziedāt līdz, turklāt iespaidu pastiprināja arī gaismu un video efekti,» vērtē M.Buškevics. Viņš uzteic arī šīgada svētku noslēguma koncerta repertuāru, kas ļāvis caur dziesmu izzināt Latvijas vēsturi un ir tuvs tautai. «Manuprāt, šīgada Dziesmu svētku atslēga ir vienkāršība un vienlaikus augstā kvalitāte.» Noslēguma koncertā piedalījās 18 tūkstoši dalībnieku. Jelgavu pārstāvēja pašvaldības iestādes «Kultūra» kori «Balti», «Mītava», «Tik un tā», «Zemgale», Jelgavas Latviešu biedrības koris «Re, kā!», Jelgavas Amatu vidusskolas koris «Riti», 4. vidusskolas kori «Spīgo» un «Kārkli pelēkie zied», LLU kori «Liepa» un «Ozols», «Kultūras» deju kolektīvi «Diždancis» un «Lielupe», LLU deju ansamblis «Kalve», Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris un 4. vidusskolas pūtēju orķestris «Rota». Jāpiebilst, ka noslēguma koncertu un sadziedāšanās pasākumu apmeklēja 67 253 cilvēki, kas ir visu laiku apmeklētākais Dziesmu svētku pasākums, informē svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Arī svētkus kopumā M.Buškevics vērtē kā izdevušos, īpaši uzsverot Jelgavas kolektīvu panākumus – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» izcīnīto Lielo balvu koru konkursa «Dziesmu kari» finālā un Jelgavas jauktā kora «Tik un tā» 1. vietu latviešu tautastērpu skatē koru un koklētāju ansambļu grupā. «Abi šie kolektīvi balvas Dziesmu un deju svētkos ir izcīnījuši arī iepriekš, un tas nozīmē, ka tie ir augstas raudzes kolektīvi, kuros ieguldīts ļoti liels darbs, kora «Spīgo» gadījumā – nodrošināta arī pēctecība, jo koris ieguvis balvu arī Jaunatnes dziesmu un deju svētkos,» norāda M.Buškevics, sakot paldies ikvienam pilsētas kolektīvam, kas šogad piedalījās Dziesmu un deju svētkos un demonstrēja izaugsmi un labu sagatavotību.

Viņš atzīnīgi vērtē arī sadzīvisko svētku pusi – loģistiku krietni atviegloja tas, ka visi Jelgavas kolektīvi uzturējās vienā skolā – Rīgas Rīnūžu vidusskolā, kas atrodas samērā tuvu mežaparkam –, nevis divās, kā tas bija iepriekšējos svētkos. Lai svētku dalībnieki būtu paēduši, pašvaldība nodrošināja līdzfinansējumu, atsakoties no launaga, bet pastiprinot brokastu un vakariņu ēdienreizes, jo mēģinājumi un balles nereti iestiepās vēlā naktī un prasīja daudz spēka un enerģijas. «Protams, skola nav vienīca, bet tam piemīt savs Dziesmu un deju svētku šarms, ko dalībnieki gaida ne mazāk kā mēģinājumus un koncertus,» tā M.Buškevics. Viņš saka paldies arī Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijai, kas dežūrēja skolā un nodrošināja kārtību un drošību.

Vislielāko paldies par atbalstu un iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos M.Buškevics saka pašvaldībai, uzsverot, ka būtisks ir atbalsts periodā starp svētkiem, lai nodrošinātu tradīcijas nepārtrauktību – kolektīviem ir nepieciešamas telpas, dalība konkursos un skates, jāiegādājas tērpi. «Dziesmu un deju svētki ir kā upe – divreiz vienā un tajā pašā neiekāpsi. Svētki attīstās, kādam katrreiz tie ir pirmie, bet citam – pēdējie, mainās repertuārs, tomēr valsts simtgades svētki no iepriekšējiem atšķīrās tieši ar to, ka bija vienkārši un tuvi tautai, saliedējoši, nevis augstā māksla. Pēc tik vērienīgiem svētkiem varētu būt gan atplūdi, kad pacilātība un emocijas līdz ar interesi noplaks, gan arī pretēja reakcija – kad iedvesmosies arī tie, kas šoreiz svētkus baudīja skatītāju rindās vai pie TV ekrāniem. Ir grūti prognozēt, kādi būs nākamie svētki, bet tas arī nav nepieciešams – svarīgākais ir tas, ka šī svētku kustība ir organiska un dzīva un nāk no tautas, jo tieši iedzīvotāji ir tie, kuri sanāk kopā un dibina kolektīvus, lai dziedātu, dejotu, muzicētu, spēlētu teātri un piedalītos šajos skaistajos svētkos,» tā iestādes «Kultūra» vadītājs.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notika no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Jelgavu svētkos pārstāvēja 40 amatiermākslas kolektīvi – kori, deju kolektīvi, vokālie ansambļi, pūtēju orķestri, mazākumtautību kolektīvi, folkloras kopa, tautas mūzikas ansamblis, amatierteātris un tautas lietišķās mākslas studija.

Foto:  Aivars Liepiņš, Ilmārs Znotiņš, Reinis Oliņš/Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti