Meklēšanas forma

Sniegs -2 °C Lēns vējš, 5.2 m/s no D-DA
Pirmdiena, 2018. gada 17. DecembrisVārda dienu svin: Hilda, Teiksma

Ar jauniešiem runā par kibermobingu

Anastasija Miteniece
Aprunā klasesbiedrus kopējā čatā, rupji komentē klasesbiedru «selfijus» un izķēmo draugu bildes, pārsūtot tās citiem – tā ir ikdiena virtuālajā pasaulē daudziem bērniem un jauniešiem. Šodien Jelgavas 4. vidusskolā, sadarbojoties vairākām iestādēm un uzņēmumiem, notika pasākums «Iekod pirkstā», kurā skolēni tika aicināti aizdomāties par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī ieteica risinājumus, ja nākas saskarties ar kibermobingu.

Pasākuma ieskaņā jaunieši noskatījās video par kādu ikdienišķu situāciju. Meitene uzņēma fotogrāfiju peldkostīmā un nosūtīja to savai draudzenei. Viņa bildi nosūtīja klasesbiedram. Viņš šo bildi izķēmoja un padeva tālāk čatā saviem draugiem. «Tas ir uzskatāms piemērs tam, kā notiek emocionālā pazemošana jeb kibermobings sociālajos tīklos,» skaidro Latvijas Drošāka interneta centra vēstniece Sandra Magrina, papildinot, ka bieži vien jaunieši neaizdomājas, kā tad jūtas tas, kuru apsmej.

Jaunieši stāsta, ka viņi šobrīd izmanto vairākas platformas, kur notiek saziņa. Populārākās ir instagram – tur tiek ievietotas fotogrāfijas –, whatsapp, jo tur tiek veidoti klasesbiedru čati, kā arī sociālie tīkli facebook un snapchat. Teju katrā no tām ik dienu var redzēt situācijas, kad kāds tiek publiski pazemots.

«Pirms kāda laika man bija situācija, kad klases čatā, kur nav skolotājas, klasesbiedri sāka mani apcelt. Rakstīja par manu izskatu, uzvedību. Es pastāstīju skolotājai un vecākiem – rezultātā šī grupa tika izdzēsta. Šobrīd mani sauc par sūdzambībeli, bet es vairs uz to nereaģēju,» stāsta kāda 7. klases audzēkne. Pasākumu vadītāja kibergsargs Lelde Ceriņa norāda, ka šāda rīcība bērnu un jauniešu vidū sastopama ļoti bieži un parasti citus aprunā cilvēki ar kompleksiem, kuri virtuālajā vidē cenšas būt pārāki.

«Šādās situācijās ir svarīgi neatbildēt uz varmākas ziņām un komentāriem, bet tos bloķēt. Tāpat ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam un iesaistīt kibermobinga situāciju risināšanā pieaugušos – vecākus, pedagogus –, neatkarīgi no tā, vai ar šīm situācijām esi saskāries pats vai arī pazemots tiek tavs draugs, klasesbiedrs. Šajā gadījumā vienmēr būtiski saglabāt pierādījumus – ekrānuzņēmumus, kuros redzamas šīs aktivitātes,» uzsver S.Magrina.

Jāpiebilst, ka par šo tēmu skolā notika arī sarunu vakars ar skolēnu vecākiem un pedagogiem. «Galvenais, kas jāsaprot pedagogiem un vecākam, ir tas, ka jaunietis būs gatavs stāstīt un dalīties ar pieaugušo tikai tad, ja jutīs pozitīvu attieksmi,» pēc sarunu vakara secina Jelgavas 4. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ilze Klāva. Viņa uzsver, ka šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir ar jauniešiem dibināt draudzīgas, uzticīgas attiecības, bet paralēli būt lietas kursā par to, kādas saziņas platformas viņi izmanto, lai saprastu tendences.

Savukārt Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece Sanita Baltiņa uzsver, ka, dodot bērnam telefonu, vecāki ir atbildīgi par to, kā tas tiek izmantots. «Ja reiz esi iedevis, ar bērnu ir jārunā par atbildību, šo rīku lietojot. Skolotāji diemžēl nevar pārbaudīt un zināt par katru šādu jauniešu izveidoto čatu vai grupu,» uzsver S.Baltiņa. Viņa atzīst, ka, piemēram, whatsapp aplikācija šobrīd vairākās Eiropas valstīs atļauta vien no 16 gadiem, bet Latvijā šis vecuma cenzs ir mazāks – 13 gadi. Šī iemesla dēļ pēc iespējas ātrāk bērnam jāmāca atbildīga mobilā telefona lietošana.

Savukārt Valsts policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Marita Vītola un Inga Umbraška pastāstīja vecākiem par spilgtākajām kibermobinga situācijām, kas nonākušas policijas redzeslokā. Viņas uzsvēra arī varmākas un viņa vecāku atbildību likuma priekšā, kas saistīta ar emocionālo pazemošanu internetā – liela daļa sabiedrības, ieskaitot pašus bērnus, nav informēta par to, ka kibermobinga izvēršana pret kādu personu ir rīcība, par kuru iestājas atbildība.

Pasākumu Jelgavas 4. vidusskolā organizēja «Bite», Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts policija un Latvijas Drošāka interneta centrs.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Galerija

Viedokļi

Pievienot komentāru

Saistītie raksti